Melnie caurumi

Saskaņā ar jaunajiem kvantu zinātnes atklājumiem, melnos caurumus mēdz dēvēt par portāliem uz citu Visumu. Alberta Einšteina izveidotajā vispārējā relativitātes teorijā melnais caurums tiek definēts kā kosmosa aizas, vieta, kur beidzas laiks un pastāv bezgalīgs blīvums spelu automati. Tā ir vieta, kur salūst visi fizikas likumi.

Tas varētu izklausīties kā pieņēmums labai zinātniskās fantastikas filmai, taču jaunie aprēķini apgalvo, ka ceļš uz citu pasauli ir patiesāka teorija. Tie nekur nebeidzas un drīzāk pastāv ieejas uz citu Visumu. Šī jaunā teorija balstās uz koncepciju, ko sauc par “cilpas kvantu gravitāciju”. Tā pirmo reizi tika formulēta kā veids, kas apvieno standarta kvantu mehāniku un standarta vispārējo relativitāti, un novērstu nesaderību starp abām jomām. Būtībā, cilpas kvantu gravitācija paskaidro, ka kosmosa laiks ir graudains jeb pilns ar atomiem. Atomiem apvienojoties, veidojas nedalāmi gabali, kas var sasniegt pat 10x-35reizes metru lielu izmēru.

Zinātnieki cenšas noteikt, ko tieši nozīmētu, ka mēs dotos ceļojumā uz melno caurumu. Saskaņā ar vispārējo relativitātes likumu, iekrist caurumā būtu līdzīgi kā iekrist ļoti dziļā bedrē, bet tai nebūtu apakša pamatne. Šai melnā cauruma bedrei ir bezgalīgs blīvums, kuram nav “otrā puse”, kur apstādināt kritienu. Tas liek saprast, ka melnais caurums ir mazāk kā caurums, bet vairāk raksturojams kā tunelis vai gaitenis. Bet gaitenis uz kurieni? Saskaņā ar pētnieku izteiktajām teorijām, tas varētu veidot ceļu uz jaunu Visumu. Nav izslēgts, ka Visumam ir vairāki portāli, uz kuriem vestu tieši šādi melnā cauruma gaiteņi.

Zinātniekiem vēl joprojām nav pietiekami daudz pierādījumu, lai izlemtu, vai šī jaunā teorija ir faktiski taisnība, vai tomēr skaisti izgudrots prāta apmāns. Varbūt teorija vienkārši novērš paradoksus par to, ka īsti nepastāv nekāda izskaidrojuma, kas ir melnais caurums. Saskaņā ar relativitātes zudumu melnā caurumā, tas darbojas kā ugunsmūris – visa informācija, ko varētu iegūt no melnā cauruma iekšienes, burtiski pazūd tajā uz visiem laikiem. Taču saskaņā ar kvantu fiziku, informācijas zudums nav praktiski iespējams.

Šobrīd ir zināmi vismaz 10 melnie caurumi, taču, kosmosa pokers telpa ir bezgalīga un varbūtība, ka tiks atklāts jauns objekts, ir ļoti iespējama. Zinātnieki nespēj noteikt arī vidējo melno caurumu vecumu. Pastāv dažādas informācijas par to, ka dažas šādas visuma telpas ir pat deviņus miljardus gadus vecas. Tas nozīmē, ka informācija, ko varētu atklāt ar jaunākajām astronomijas ierīcēm varētu būt unikāla.

Ar jauniem astronomiskiem pētījumiem, zinātnieki cenšas noteikt arvien precīzākas melno caurumu atrašanās vietas. Tiek ņemti vērā orbitālie periodi un iespējamā neredzamā masa un platība. Tiek lēsts, ka melnie caurumi arī saplūst kopā, veidojot vēl lielāku neatklāto telpu Visumā. Ar jaunākajiem pētījumiem atklāts, ka melnie caurumi patiesībā ir daudz lielāki, kā tas sākotnēji tika domāts, pirms nebija uzsākti padziļināti pētījumi. Pastāv bažas, ka tie izplešas daudz ātrāk, nekā bija paredzēts. Tas nozīmē, ka, ja melnais caurums izplešas ātrāk kā viss, kas ir apkārt tam, ātri vien melnais caurums var pārņemt Visumu. NASA astroloģijas pētniecības centrs un citas pasaules augsta mēroga observatorijas plāno izveidot spēcīgākus teleskopus, lai papildinātu zināmos faktus par šiem debesu objektiem. Tuvākā nākotnē ir iespēja noteikt precīzu to atrašanās vietu, tā izmērus, un galu galā atbildēt uz jautājumu – vai tie ved uz citiem Visuma portāliem.