Vai dzīve bez zobārsta apmeklējuma ir iespējama?

Mūsdienās reti kuram cilvēkam nav bijusi vajadzība apmeklēt zobārstu. Zobu bojāšanās un kariess, kā arī daudzas citas stomatoloģiskas problēmas skar gandrīz katru pieaugušo. Tas, ka ik pa laikam jādodas pie zobārsta salabot kādu zobu, tiek uzskatīts par normu, taču vai tiešām zobu bojāšanās mums ir jāuztver kā kaut kas pats par sevi saprotams vai tomēr ir iespējama dzīve bez kariesa un zobārsta apmeklējuma?

Zobu bojāšanos pamatā ietekmē trīs lietas – uzturs, mutes dobuma higiēna un iedzimtība. Iedzimtību mēz nekā nevaram mainīt un ja dabīgi jums ir gadījušies trausli zobi, kas viegli bojājas, ļoti iespējams, ka jūs saskarsieties ar zobu problēmām neatkarīgi no citiem faktoriem, taču lielākajai daļai cilvēku dabīgi ir gana stipri un spēcīgi zobi, lai, visu darot pareizi, tie nebūtu jālabo. Šeit būs ieteikumi, kas palīdzēs zobus uzturēt labā stāvoklī un maksimāli izvairīties no nepatīkamiem zobārsta apmeklējumiem.

1. Uzņemiet produktus, kas satur kalciju

Kalcijs ir galvenais zobus veidojošais elements. Ja netiek uzņemts gana liels kalcija daudzums, zobi kļūst trausli un tie ātri vien sāk bojāties. Sākas kariess vai stavkovanie, kas trauslos zobos ātri vien izplatās. Ļoti būtiski ir uzņemt gana daudz kalcija bēra un jaunieša vecumā, jo tas ir laiks, kad zobi veidojas un attīstās. Visvairāk kalcija ir piena produktos, kā piemēram, pienā, biezpienā, jogurtā un sierā. Ja piena produktus uzturā nelietojat, tad noteikti jācenšas ēst pēc iespējas vairāk riekstu un kalciju saturošu dārzeņu, piemēram, burkānus un brokoļus.

2. Izvairieties no cukura

Kad runa ir cukura ietekmi uz zobu veselību, noteikti nāk atmiņā bērnībā stāstītais par to, kā konfektes pievilina zobu grauzējus. Zināma taisnība jau tajā ir – cukurs liek savairoties baktērijām un rada skābes, kas bojā zobus. Noteikti nevajadzētu ēst daudz saldumu. Ja nu tomēr kārojas kas salds, noteikti pēc tā notiesāšanas vajadzētu košļāt košļājamo gumiju. Ja dzerat gāzētus, saldinātus dzērienus, izmantojiet salmiņu, lai cukurs pēc iespējas mazāk saskartos ar zobiem.

3. Zobu higiēnista apmeklēšana reizi gadā

Ja negribat iet pie zobārsta, ejiet pie zobu higiēnista. Vizītes pie higiēnista pavisam noteikti nav tik nepatīkamas kā pie zobārsta, turklāt tas arī izmaksās daudz lētāk, jo būs iespējas laikus konstatēt un novērst jebkādas problēmas. Zobu Bērniem līdz 18 gadu vecumam zobu higiēna ir bez maksas, tāpēc vismaz bērniem to noteikti vajadzētu izmantot.

4. Regulāra un pareiza zobu higiēna

Ļoti svarīgi ir regulāri tīrīt zobus un darīt to pareizi. Pirmkārt, ir jāizvēlas pareiza zobu birste un zobu pasta pēc zobu higiēnista norādījumiem. Otrkārt, ir jātīra zobi vismaz divreiz dienā un tam jāvelta vismaz trīs minūtes. Tāpat nedrīkst aizmirst par zobu diega vai automaty zdarma izmantošanu. Tās visas noteikti ir labi zināmas lietas, atliek vien to tiešām ievērot. Ja sekosiet norādījumiem, zobārsta apmeklējumi nebūs vajadzīgi vai vismaz kļūs ievērojami retāki.

Populārākās gaišās vīnogu šķirnes

Vīnu piedāvājums mūsdienās ir ļoti plašs un daudzveidīgs, tāpēc nereti nopirkt labu vīnu var būt pat ļoti problemātiski. Nezinot, pēc kā vīnus izvērtēt, iespēja nopirkt labu vīnu ir visai niecīga. Labā ziņa ir tā, ka ļoti daudz ko par vīnu var pateikt pēc vīnogu šķirnes. Šeit būs populārākās baltās jeb gaišās vīnogu šķirnes un to īpašības.

Chardonnay

Runājot par baltvīniem, lielai daļai noteikti jau uzreiz nāk prātā nosaukums Chardonnay. Tā ir populārākā baltā vīnogu šķirne visā pasaulē. Galvenokārt tas ir pateicoties tam, ka šī vīnogu šķirne nav pārāk prasīga. Tā aug dažādās augsnēs un klimatiskajos apstākļos, taču atkarībā no augšanas apstākļiem, Chardonnay vīni var būt ārkārtīgi dažādi. Piemēram, Francijā, Burgundijas reģionā (Nettikasinot 2017) audzētās vīnogas dos maigus un samtainus vīnus, dienvidu Itālijas Chardonnay vīni būs spēcīgāki, bet karstajos klimatos, piemēram, Austrālijā, audzētie un darītie vīni būs ar tropisku augļu notīm. Vēl daudz kas ir atkarīga arī no vīna izturēšanas laika un veida. Parasti šo šķirņu vīnus iztur no 3 līdz 5 gadiem, taču ilgāk izturēti vīni ir labāki un bagātīgāki.

Sauvignon Blanc

Noteikti arī par Sauvignon Blanc būs dzirdējis teju ikviens. Tā ir viena no populārākajām šķirnēm starp Francijas vīniem, bet to audzē visā pasaulē. Šīs šķirnes vīni ir ar ļoti izteiktu garšu, kas atgādina zaļas ogas vai nātres. Daudziem šī specifiskā garša nepatīk. Tā saglabājas neatkarīgi no audzēšanas apstākļiem. Nereti šīs vīnogas, darot vīnus, jauc kopā ar citām.

Muscat

Muskat ir ļoti interesanta vīnogu šķirne. Tā ir diezgan populāra, taču tai ir ļoti izteikta savdabīga garša, ko parasti ir diezgan viegli atšķirt no citiem vīniem. Jāsaka gan, ka šī šķirne ir arī ļoti daudzveidīga. Tai r daudz apakš veidu. Vienos no populārākajiem ir Muscat Alexander, ko audzē siltos klimatos. Šīs šķirnes vīni ir izteikti saldi.

Riesling

Riesling arī ir ļoti populāra balto vīnogu šķirne, ko audzē daudzviet pasaulē. Šīs šķirnes vīnu garšas buķete gan būtiski nemainās atkarībā no klimata un vīnogu augšanas apstākļiem. Visiem vīniem piemīt izteikta augļu un ziedu garšas buķete. Tomēr, par spīti izteiktajai garšai, šim vīnam ir ļoti daudz stilu. Piemēram, no vēlās ražas gatavotie vīni būs daudz citādāki, ar bagātīgāku garšu. Vēl nereti šīs šķirnes ogas mēdz saldēt pirms fermentācijas, tādējādi iegūstot dažādas interesantas garšas.

Semillon

Semillon vīni ir pazīstami tieši ar to, ka tie ir ļoti svaigi un pat atspirdzinoši. Kaut gan vīni paši par sevi var būt ļoti dažādi, no skābiem, līdz pat ļoti saldiem (no šīs šķirnes tiek gatavoti arī deserta vīni), tiem visiem ir izteikts viegls citrusa aromāts un garša. Šos vīnus parasti ilgi nenogatavina un dzer jaunus, taču nereti tos arī notur ozolkoka mucās, veidojot ļoti bagātīgus vīnus, kam var būt riekstu garšas.

Gewurztraminer

Šīs šķirnes vīni ir ļoti savdabīgi ar komplicētu garšas buķeti. Nereti pat vīna zinātāji nespēj pateikt pēc kā šis vīns garšo. Garšas mijas no neizteiktām vīnogu garšām līdz pat ļoti asai piparu un garšaugu garšai. Vīna garša ļoti lielā mērā ir atkarīga no vīnogu audzēšanas apstākļiem un arī ražas novākšanas laika. Piemēram, Francijas Gewurztraminer vīni pat ļoti atšķirsies no Āfrikas vīniem.

Īsākie kari vēsturē

Visā vēstures garumā, cilvēki ir karojuši. Šķiet nekad nav bijis gads, kurā netiktu uzsākts, vai pabeigts kāds karš. Dažreiz kari prasa daudzus gadus un dzīvības, bet ir bijuši arī ļoti īsi kari. Šajā sarakstā ir aprakstīti īsākie bruņotie konflikti kopš 19. gadsimta sākuma. Sarakstu ir sagatavojis portāls OiApostas.com.

Par spīti tam, ka trešais Indoķīnas karš ilga tikai 27 dienas, tā dēļ tika izliets daudz asiņu un izpostīti liels skaits vjetnamiešu mājokļu. Tas norisinājās 1979. gadā, kā Ķīnas atbilde uz Vjetnamiešu iebrukumu Kambodžā, kuras rezultātā, tika gāzts asiņainais Pola Pota režīms. Ķīna īslaicīgi ieņēma Vjetnamas ziemeļus un, aptuveni mēnesi vēlāk, no tiem atkāpās. Pēc konflikta beigām abas puses pasludināja sevi par uzvarētājām, vjetnamiešiem apgalvojot, ka tie ir patriekuši okupantus, bet ķīniešiem – ka ir pārmācījuši ienaidnieku. Atkāpjoties Ķīnas armija aiz sevis atstāja postu un iznīcību, nodedzinot daudzus vjetnamiešu ciematus un iznīcinot infrastruktūru.

Serbijas un Bulgārijas karalistu karš uzliesmoja 1885. gada 14. novembrī un turpinājās 14dienas, līdz tā paša mēneša 28. datumam. Miera līgums tika parakstīts nākamā gada 19. februārī, Bukarestē. Kara rezultātā Eiropas valstis atzina Bulgārijas apvienošanās faktu. Kara pēdējā dienā, Vīnes vēstnieks Belgradā apmeklēja bulgāru armijas galveno štābu un pieprasīja pārtraukt karadarbību, pretējā gadījumā, solot tiem sarīkot tikšanos ar Austroungārijas Impērijas karaspēku.

1967. gadā, sekojot Izraēlas izteiktajiem draudiem pret tās sabiedroto Sīriju, Ēģipte izvietoja tūkstoš tanku un simttūkstoš karavīru uz abu valstu robežas, Sinajas pussalā. Izraēla uz šādu ēģiptiešu soli atbildēja ar negaidītu gaisa triecienu, kurā tikpat kā pilnībā tika iznīcināti Ēģiptes gaisa spēki, atstājot to neaizsargātā stāvoklī. Tam sekoja viena no militārās vēstures veiksmīgākajām iebrukuma kampaņām, kurā, tikai sešu dienu laikā, Izraēlai izdevās trīskāršot savu teritoriju. Šī kara iznākums, kurā Izraēla ieguva miljonu arābu pavalstnieku, vēl joprojām veido šī reģiona ģeopolitisko situāciju.

Pats īsākais karš kopš 19. gadsimta sākuma norisinājās 1896. gadā, kad Zanzibāra izaicināja vareno Lielbritānijas impēriju. Šī gada 25. augustā, mira, britiem pietuvinātais, Sultāns Hamads bin Tuvani un, ar armijas atbalstu, vietu tronī ieņēma viņa māsas dēls Khalids bin Bargašs. Tomēr Lielbritānijai izdevīgāks bija cits kandidāts – Mahuds bin Muhameds. Briti izvirzīja Bargašam ultimātu atkāpties no troņa, bet tas atteicās. Kamēr Bargaša karaspēks nocietināja karalisko pili pret gaidāmo iebrukumu, briti savāca piecus karakuģus un izvietoja tos ostā, pretī pilij, kā arī izsēdināja nelielu desantu, kas atbalstīja tiem lojālos vietējos spēkus. Par spīti Bargeša centieniem panākt miera izlīgumu ar ASV sūtņa starpniecību, deviņos no rīta, ultimātam iztekot, Karaliskās flotes karakuģi atklāja uguni uz Sultāna pili. Pilij brūkot viņam apkārt un kritušo skaitam strauji augot, Bargešs aizbēga uz Vācijas vēstniecību, kas nodrošināja viņam patvērumu. Kuģu apšaude ilga 45 minūtes. Sapratuši, ka sultāns slēpjas Vācijas vēstniecībā, briti pieprasīja viņa izdošanu. Sultānam gan izdevās izbēgt no britu nagiem, pēdējā brīdī aizbēgot. Pēc 45 minūšu ilgā kara, Lielbritānija pieprasīja Zanzibārai segt šāviņu, kas tika izmantoti tās karaliskās pils bombardēšanā, izmaksu segšanu.

Citus, šajā sarakstā neiekļautos karus vari apskatīt te.

Kā sagatavoties nakšņošanai brīvā dabā?

Neatņemama aktīvās atpūtas sastāvdaļa ir nakšņošana brīvā dabā. Daudzi to uztver par piedzīvojuma vienkāršāko daļu, jo tā ir iespēja beidzot atpūsties un atvilkt elpu pēc nogurdinošajām fiziskajām aktivitātēm visas dienas garumā. Nakšņošana patiešām var būt lielisks dienas nobeigums, taču arī tas prasa zināšanas un prasmes tāpat kā jebkura aktivitāte brīvā dabā un pie apostas online. Ja visu paveiksiet pareizi, varēsiet ieritināties savā ērtajā, sausajā guļammaisā un kārtīgi atgūt spēkus, bet ja ne, tas būs pat ļoti nepatīkami un var izbojāt visu kopējo piedzīvojumu. Ko darīt, lai nakšņošana brīvā dabā būtu maksimāli patīkama?

Pirmais nosacījums labam naktsmieram brīvā dabā ir piemērota telts, matrača un guļammaisa izvēle. Bez tā visa, jūs noteikti nespēsiet pienācīgi izgulēties un nākamajā dienā mērot ceļu tālāk. Izvēloties telti, pats būtiskākais ir pievērst uzmanību tās izmēriem, stabilitātei un caurlaidīgumam. Teltij ir jābūt gana plašai, lai tajā varētu ērti un brīvi justies paredzētais cilvēku skaits. Ja jutīsieties saspiesti un ierobežoti, nākamajā dienā var nākties cīnīties ar satiepumiem un citām problēmām. Tāpat teltij ir jābūt izturīgai, lai naktī tā netiktu bojāta un audumam ir jābūt mitruma necaurlaidīgam, taču ne smacējošam. Matracim ir jābūt mīkstam un ērtam, taču jāpatur prātā arī, ka tam jābūt kompaktam, lai nesagādātu raizes tā nešanas laikā. Visbeidzot, guļammaisam ir jābūt atbilstošam noteiktajai gaisa temperatūrai. To izvērtējot, ņemiet vērā, ka gaisa temperatūra naktīs ir daudz zemāka un pat vasarās var noslīdēt zem nulles.

Tālāk noteikti ir jāpiedomā pie jūsu pašu apģērba. Pirmais un pats svarīgākais nosacījums ir nekad nedoties gulēt mitrā vai pat slapjā apģērbā, jo tad, neatkarīgi no guļammaisa biezuma un gaisa temperatūras laukā, jums būs vēsi. Šādā veidā pastāv arī ļoti liela iespēja saaukstēties un saslimt. Notiki ņemiet līdzi lieku apģērba komplektu, pat tad, ja nav plānoti slikti laika apstākļi. Tāpat pielūkojiet, lai apģērbs nebūtu ne par biezu ne par plānu, jo arī tas var sagādāt nopietnu diskomfortu.

Ar labu naktsmieru ļoti saistīta ir arī pareiza ēšana. Nereti aktīvie atpūtnieki, nonākot bāzē vai kempingā uzreiz ietur kārtīgu maltīti un tūlīt arī dodas gulēt. Tas pavisam noteikti nav pareizi, jo, kā visiem zināms, ēšana tieši pirms miega nav vēlama, jo īpaši tad, ja esat veicis daudz fizisku aktivitāšu, visu dienu ēdis salīdzinoši maz un vakarā kārtīgi paēdis. Noteikti ieplānojiet savu naktsmieru vismaz divas stundas pēc ēšanas. Tāpat nebūtu vēlams ēst ļoti treknus, smagus ēdienus. Ar kuriem kuņģim varētu būt grūtības tikt galā.

Pēdējais nosacījums ir saistīts tieši ar pašu iemigšanas procesu, proti, apguļoties, centieties uzreiz neiemigt, lai cik noguris arī nejustos. Tas ir būtiski tāpēc, ka veicot fiziskas aktivitātes jūsu asinsrite darbojas daudz straujāk, kā arī poker online. Kad jūs apguļaties, tā vēl joprojām ir paātrināta, kaut gan jūs pats esat miera stāvoklī. Lai naktī jums nebūtu auksti, pagaidiet līdz asinsrite normalizēsies un tad varat droši aizmigt.

Efektīvas mājās gatavotas maskas ādai ap acīm

Saka, ja nevarat noteikt cilvēka īsto vecumu, tad paskaties uz ādu ap acīm – tā nesamelos. Bet, tas ir gadījumos, ja sieviete sevi nekopj un neliekas ne zinis par savu ādu. Ja sieviete, velta pietiekami daudz laika savam izskatam, tad paslēpt savu īsto vecumu, nav problēmu. Šajā rakstā jūs varat izlasīt, kā efektīvi var izmantot mājās gatavotas maskas, lai rūpētos par maigo ādu apkārt acīm.

Izvēlieties vienu vai vairākas receptes un pēc tam šo procedūru veiciet regulāri. Pēc pāris nedēļām varēs manīt pirmos, pozitīvos rezultātus. Jūs atbrīvosieties no tumšajiem lokiem , “maisiņiem”, zem acīm, izlīdzināsies krunciņas, citiem vārdiem sakot – jūsu āda staros!

Labu efektu var sasniegt arī ar pirktajiem līdzekļiem, bet var izmantot arī maskas, kuras pagatavo paši. Maskas var lieliski papildināt veiklā nopirkto kosmētisko līdzekli. Mājās gatavotās maskas ir daudz ekoloģiskākas un lētākas.

Maska ar auzu pārslām

Aplejiet ar ūdeni divas ēdamkarotes parasto auzu pārslu un uzvāriet, pievienojiet vienu saputotu olas baltumu, sastāvdaļas rūpīgi samaisiet. Iegūto masu uzklājiet uz ādas zem acīm un atstājiet līdz pilnīgai izžūšanai, aptuveni 15 – 20 minūtes, tad nomazgājiet ar siltu ūdeni. Olas baltuma vietā var izmantot nedaudz krējuma, sanāks lieliska mitrinošā maska, kuru ir tik vienkārši pagatavot mājas apstākļos.

Maska ar želatīnu

1 ēdamkaroti želatīna aplej ar siltu, gandrīz vai karstu pienu, proporcijās 1:2 un gaida kad tas uzbriedīs. Tad masu ieliek ledusskapī – pēc atdzišanas tā kļūs bieza, līdzīga želejai (φρουτακια δωρεαν). Iegūto maisījumu uzklājiet ādai ap acīm, turiet 15 minūtes un noskalojiet ar vēsu ūdeni, vai noņemiet paliekas ar vates plāksnīšu palīdzību.

Maska ar dabīgo kartupeļu cieti

Paņemiet vienu kartupeli, nomazgājiet, nomizojiet un sarīvējiet uz smalkās rīves. Tad pievienojiet vienu ēdamkaroti olīveļļas, rūpīgi samaisiet, iegūto masu uzklājiet uz ādas ap acīm, turiet 20 minūtes, noskalojiet ar vēsu ūdeni. Mājās gatavotie līdzekļi, kuru sastāvā ietilpst kartupeļi, ir lieliski līdzekļi ādas barošanai un mitrināšanai. Mitrinoša maska ir lieliska alternatīva dārgam krēmam.

Maska ar krējumu un pētersīļiem

Paņemiet pētersīļus, sasmalciniet, sajauciet vienu tējkaroti pētersīļu ar divām tējkarotēm krējuma un uzklājiet masku uz plakstiņiem, turiet 30 minūtes, tad nomazgājiet ar siltu ūdeni. Tāda maska ir mitrinoša un barojoša, lieliski derēs tumšo loku zem acīm, likvidēšanai.

Maska ar gurķiem

Gurķiem piemīt īpašas, savelkošas īpašības, kuras palīdz ātri atbrīvoties no tūskas un pagarināt ādas jaunību. Paņemiet gurķi, nogrieziet divas biezas šķēles un uzlieciet tās uz acīm. Pēc 10 – 15 minūtēm, jūs pamanīsiet, kā tas iedarbojas uz jūsu acu ādu. Tāda maska palīdz atbrīvoties arī no tumšajiem lokiem zem acīm.

Maska ar raugu un pienu

Lai pagatavotu šo masku, jums vajadzēs, 20 g rauga un vienu ēdamkaroti silta piena. Abas sastāvdaļas jāsajauc un jāuzklāj uz ādas, apkārt acīm. Pēc pilnīgas maskas izžūšanas rūpīgi nomazgājiet maskas paliekas ar siltu ūdeni un uzklājiet uz acīm mitrinošu krēmu jeb ποκερ.

Padomi, kā taupīt ūdeni

Ūdens ietaupīšanai ir divas svarīgas nozīmes:

1) Jūs ietaupiet naudu. Paskatoties uz ūdens skaitītāju, liekas, ka no krāna netek vien parasts ūdens. Tāpēc, lai samazinātu lielos ūdens patēriņus, jāpiedomā, kā izmainīt savus ikdienas paradumus.

2) Jūs samaziniet enerģijas patēriņu. Patēriņš tiek samazināts ūdens sildīšanas sistēmās un notekūdeņu attīrīšanas sistēmās. Dzīvojot savā mājsaimniecībā arī šie fakti ir ne mazāk svarīgi, jo pašam ir jādomā, kā nostabilizēt kvalitatīvu ūdeni un kontrolēt tā tīrību un siltumu.

  • Salabo ūdens ieguves ierīces. Ja tev mājās ir tekošs krāns, tad steidzami to vajag salabot. Vienā dienā no tekoša krāna var iztecēt pat līdz 15 litriem. Ja nav iespēja ātri salabot krānu, tad zem viņa noliec kādu spaini, kur ūdens var uzkrāties. Vēlāk to var izlietot lietderīgi, piemēram, ielejot tualetes ūdens nolaišanas traukā (España).

  • Izmanto dabas sniegtos ūdens krājumus. It īpaši sezonā, kad ir biežas lietus gāzes, vari novietot lielāku mucu vai kādu uzkrāšanas trauku zem mājas notekcaurules, lai tajā krājas viss ūdens. Vēlāk to var izmantot mājsaimniecībā, piemēram, tualetē. Ar lietus ūdeņiem var arī laistīt puķes, kas sniegs sava veida ekonomiku. Varbūt neiesaku lietot pārtikā šo ūdeni, jo notekcaurules var nebūt tīras. Vasaras sezonā šo ūdeni var lieliski izmantot aplaistot savu mazdārziņu.

  • Iegādājies ekonomikas elektrotehnikas iekārtas. Šobrīd arvien vairāk veikalu plauktos dominē iekārtas, kurām ir liela enerģijas ekonomija, tai skaitā arī ūdens patēriņš tiek samazināts. Ja tev ir vecas iekārtas, ieteicams tās nomainīt pret jaunām. Šādas iekārtas ar paaugstinātu ūdens ekonomiju būtu: veļas mašīna, ūdens krāni, trauku mazgājamā mašīna, tualetes podi. Šādas iekārtas patērē daudz mazāk enerģiju, un ūdeni izmanto daudz taupīgāk. Ilgtermiņā šādas iekārtas būs ļoti izdevīgas, it īpaši lielā mājsaimniecībā un lauku sētās!

  • Turi dzeramo ūdeni ledusskapī. Vispārzināms fakts, ka no krāna tekošo ūdeni drīkst lietot uzturā. Daudzi cilvēki tā vietā pērk no veikala, taču tikpat labi to var dzert no krāna. Tomēr vēlmes vienmēr ir padzerties vēsu vai pat aukstu ūdeni. Reizēs, kad no krāna tek silts ūdens un nepieciešams sagaidīt auksto, paiet ilgs laiks, un nebūtībā tiek iztērēts lieks ūdens daudzums. Lai risinātu šo ūdens nelietderīgu tērēšanu, ielej pudelē vai lielā krūzē ūdeni un vienmēr turi to ledusskapī. Ledusskapī ūdens vienmēr būs auksts un gatavs tūlītējai lietošanai.

  • Mazgā dārzeņus un augļus ar ūdeni pilnā izlietnē. Mēs mēdzam atvērt ūdens strūklu un lielā steigā mazgājam katru dārzeni vai augli atsevišķi. Taču tā ir liela ūdens tērēšana. Tā vietā, pielaid izlietni līdz pusei pilnu un mazgā visus dārzeņus vienlaicīgi. Tu iztērēsi daudz mazāk ūdeni un varēsi lēnā un mierīgā ceļā iegūt tīrus produktus.

  • Mazgā savus zobus taupīgi. Laikā, kad tu ik rītu un vakaru mazgā zobus, notiek liels ūdens patēriņš, ja neaizgriez tekošo krāna strūklu. Lai taupītu ūdeni, laikā, kad mazgā zobus, aizgriez tekošā ūdens krānu, un atver tikai tad, kad vēlies izskalot zobu pastu. Otrs veids, kā ietaupīt ūdeni, mazgājot zobus, ir – ieliet ūdeni glāzē vai krūzē un izmantot to skalošanai. Kopumā zobu mazgāšanai tu būsi izmantojis tik daudz ūdens, cik vienā glāzē.

Melnie caurumi

Saskaņā ar jaunajiem kvantu zinātnes atklājumiem, melnos caurumus mēdz dēvēt par portāliem uz citu Visumu. Alberta Einšteina izveidotajā vispārējā relativitātes teorijā melnais caurums tiek definēts kā kosmosa aizas, vieta, kur beidzas laiks un pastāv bezgalīgs blīvums spelu automati. Tā ir vieta, kur salūst visi fizikas likumi.

Tas varētu izklausīties kā pieņēmums labai zinātniskās fantastikas filmai, taču jaunie aprēķini apgalvo, ka ceļš uz citu pasauli ir patiesāka teorija. Tie nekur nebeidzas un drīzāk pastāv ieejas uz citu Visumu. Šī jaunā teorija balstās uz koncepciju, ko sauc par “cilpas kvantu gravitāciju”. Tā pirmo reizi tika formulēta kā veids, kas apvieno standarta kvantu mehāniku un standarta vispārējo relativitāti, un novērstu nesaderību starp abām jomām. Būtībā, cilpas kvantu gravitācija paskaidro, ka kosmosa laiks ir graudains jeb pilns ar atomiem. Atomiem apvienojoties, veidojas nedalāmi gabali, kas var sasniegt pat 10x-35reizes metru lielu izmēru.

Zinātnieki cenšas noteikt, ko tieši nozīmētu, ka mēs dotos ceļojumā uz melno caurumu. Saskaņā ar vispārējo relativitātes likumu, iekrist caurumā būtu līdzīgi kā iekrist ļoti dziļā bedrē, bet tai nebūtu apakša pamatne. Šai melnā cauruma bedrei ir bezgalīgs blīvums, kuram nav “otrā puse”, kur apstādināt kritienu. Tas liek saprast, ka melnais caurums ir mazāk kā caurums, bet vairāk raksturojams kā tunelis vai gaitenis. Bet gaitenis uz kurieni? Saskaņā ar pētnieku izteiktajām teorijām, tas varētu veidot ceļu uz jaunu Visumu. Nav izslēgts, ka Visumam ir vairāki portāli, uz kuriem vestu tieši šādi melnā cauruma gaiteņi.

Zinātniekiem vēl joprojām nav pietiekami daudz pierādījumu, lai izlemtu, vai šī jaunā teorija ir faktiski taisnība, vai tomēr skaisti izgudrots prāta apmāns. Varbūt teorija vienkārši novērš paradoksus par to, ka īsti nepastāv nekāda izskaidrojuma, kas ir melnais caurums. Saskaņā ar relativitātes zudumu melnā caurumā, tas darbojas kā ugunsmūris – visa informācija, ko varētu iegūt no melnā cauruma iekšienes, burtiski pazūd tajā uz visiem laikiem. Taču saskaņā ar kvantu fiziku, informācijas zudums nav praktiski iespējams.

Šobrīd ir zināmi vismaz 10 melnie caurumi, taču, kosmosa pokers telpa ir bezgalīga un varbūtība, ka tiks atklāts jauns objekts, ir ļoti iespējama. Zinātnieki nespēj noteikt arī vidējo melno caurumu vecumu. Pastāv dažādas informācijas par to, ka dažas šādas visuma telpas ir pat deviņus miljardus gadus vecas. Tas nozīmē, ka informācija, ko varētu atklāt ar jaunākajām astronomijas ierīcēm varētu būt unikāla.

Ar jauniem astronomiskiem pētījumiem, zinātnieki cenšas noteikt arvien precīzākas melno caurumu atrašanās vietas. Tiek ņemti vērā orbitālie periodi un iespējamā neredzamā masa un platība. Tiek lēsts, ka melnie caurumi arī saplūst kopā, veidojot vēl lielāku neatklāto telpu Visumā. Ar jaunākajiem pētījumiem atklāts, ka melnie caurumi patiesībā ir daudz lielāki, kā tas sākotnēji tika domāts, pirms nebija uzsākti padziļināti pētījumi. Pastāv bažas, ka tie izplešas daudz ātrāk, nekā bija paredzēts. Tas nozīmē, ka, ja melnais caurums izplešas ātrāk kā viss, kas ir apkārt tam, ātri vien melnais caurums var pārņemt Visumu. NASA astroloģijas pētniecības centrs un citas pasaules augsta mēroga observatorijas plāno izveidot spēcīgākus teleskopus, lai papildinātu zināmos faktus par šiem debesu objektiem. Tuvākā nākotnē ir iespēja noteikt precīzu to atrašanās vietu, tā izmērus, un galu galā atbildēt uz jautājumu – vai tie ved uz citiem Visuma portāliem.

Vai ilgi līdz 3D printeris būs katrā mājā?

Vēl pagājušā gadsimta 70. gados netrūka nozares speciālistu, kas bija pārliecināti, ka neviens nekad nevēlēsies savā mājoklī personālu datoru, jo tam nebūšot praktiska pielietojuma. Tomēr, nepilnu kā pusgadsimtu vēlāk, datori nav vien vairākās mūsu māju istabās, tie ir pārņēmuši arī mūsu kabatas, rokas pulksteņus un ir iestrādāti dažādos, ikdienā lietojamos produktos, un vairs nav nepieciešams paskaidrot planšetes, kāpēc netrūkst iemeslu, lai kāds vēlētos datoru savās mājās. Tomēr šķiet, ka katra jaunā tehnoloģija saskaras ar kādu no šī paša jautājuma variācijām – tātad, vai ir jēga no 3D printera katrā mājā?

Iespēja dizainēt pašam, vai no tīmekļa lejuplādēt citu lietotāju izstrādātas sagataves un no tām ražot fiziskus objektus, tādejādi apejot tradicionālās ražošanas un piegādes ķēdes, acīmredzami ir kārdinoša iespēja. Galu galā, ja salūzt 50 eiro vērta trauku mazgājamās mašīnas detaļa, tad to nomainīt iespējams šķiroties tikai no 3D drukas materiāla 5 eiro vērtībā, tā vietā, lai, pārmaksātu ražotājam, un gaidītu nedēļām ilgi, līdz detaļa beidzot nonāks tuvākajā pasta nodaļā. Un tomēr, cik bieži tad ir jālauž veļenes, lai atmaksātos 800 eiro vērta printera iegāde?

Jo atskaitot pāris specifiskas un grūti uzmeklējamas sadzīves tehnikas detaļas, pašreizējo 3D printeru īpašnieki varēs sevi priecēt arī ar tik “noderīgiem” ražojumiem kā telefonu vāciņi, monētu turētāji, ziepju trauciņi kumodes atvilktņu rokturi. Protams, ar 3D printeriem ir drukāti arī daudz sarežģītākas lietas, pat nelieli tilti, bet ne to izmēri, ne cena neatbilst civiliedzīvotāju mājokļu budžetiem, vai funkcijām. Trīsdimensionālā druka ir lielisks uzskates materiāls dizaineru un inženieru rokās, ļaujot tiem atdzīvināt savas idejas un prototipus no plaknes, tos prezentējot grozāmā un taustāmā formā. Tādēļ vairums mūsdienu 3D printeru tiek izmantoti tieši šajās kreatīvajās nozarēs.

Veroties nākotnē, gan ir viegli būt optimistiskiem. Jaunievedumi pritnēšanas materiālu klāstā solās ievērojami paplašināt lietotāja iespējas ražot interesantākus produktus par ziepju traukiem. Jau tuvākā gada laikā ražotāji gatavojas laist tirgū printeri, kas būtu spējīgs drukāt elektroniskas detaļas, tātad televizora pults pogas drukas vietā, jau varam iedomāties pašas pults printēšanu. Mazliet tālākā nākotnē pat dažādus metālus. Tas liecina, ka nākotnē būs iespējama tādu priekšmetu kā virtuves nažu druka. Īpaši interesanti ir tas, ka, pēc tortes sagriešanas, nazi varēs atkal pārstrādāt printēšanas materiālā un izdrukāt dakšiņas, lai to apēstu. Tādā veidā 3D drukas mašīnas no arhitektūras maketu ražotāja, solās pārvērsties par tādu kā 21. gadsimta Šveices nazi, piedāvājot klientam konkrētu funkciju, nevis paliekošu produktu.

Līdz ar to spilgtāk izceļas pirmajā paragrāfā nospraustā mūsdienu 3D druku funkcionalitātes paralēle ar datortehnoloģijām 50 gadus senā pagātnē. Tehnoloģija, kurai kādā dotajā brīdī ir tikai ļoti specifisks pielietojums atsevišķās, šaurās nozarēs, ir iespēja nākotnē pilnībā pārdefinēt gadsimtiem senus mūsu dzīves aspektus. Datori to ir paveikuši ar informācijas apriti, bet 3D printeri ar īpašuma tiesībām. Šodienas Rietumu kapitālisma pasaulē ir grūti iedomāties, ka jauno IPhone varēs tā vienkārši izdrukāt, lietot, līdz tiek izlaists nākamais modelis, un tad tāpat vien pārdrukāt jaunu modeli pāri vecajam. Iespējams, vēl mūsu mūžu laikā piedzīvosim brīdi, kad sadzīves priekšmeti mums nepiederēs vārda tradicionālajā nozīmē, bet karāsies gaisā, iepīti globālā tīmekļa tīklos, pieejami visiem tehnoloģijas lietotājiem jebkurā laikā un par baltu velti.

Vai kultivētā gaļa piespiedīs mūs kļūt par veģetāriešiem?

Jēdzienam morāle nav vienas skaidras un visur pieņemtas definīcijas. Darbība, kas tiek vērtētā kā nesavtīga un morāla vienā pasaules nostūrī, var tikt nosodīta kā smags grēks citā, tādēļ, runājot par morāli, ir vieglāk koncentrēties uz pašiem pamatiem. Sens sakāmvārds māca: Dari citam tā, kā gribētu, lai darītu Tev pašam. Šī vienkāršā morālā atziņa atbalsojas cauri visām pasaules tautām un kultūrām. Tādēļ darbība, kas vairo labklājību ir ar augsto morālo vērtību, bet tāda, kas to mazina – ar zemu, tik tālu visi ir vienisprātis. Viedokļi sāk atšķirties, kad runājam par to uz ko un kādā mērā šī morālā aksioma ir pielietojama. Vai mums, cilvēkiem, kā barības ķēdes pēdējam posmam, organismiem, kas ir spējīgi piedzīvot krietni bagātāko emociju klāstu un līdz ar to skaidrāk apzināties, kur tieši labklājības spektrā atrodamies, ir lielākas tiesības uz laimi nekā mūsu četrkājainajiem draugiem un, ja tā, tad kādā mērā un kāpēc gan nepamēģināt eirojackpot?

Līdz šim šādam jautājumam ir bijusi filozofiska nozīme. Skaidrs, ka cilvēce, pat ja vēlētos, nespētu sevi pabarot, atsakoties no dzīvnieku valsts produktiem, tādēļ dzīvnieku ciešanas, kas rodas tā rezultātā, uztveram kā neizbēgamu blakus apstākli, par ko nav vērts, veltīgi mocīt sirdsapziņu Ir paredzams, ka tas varētu mainīties, turpinot attīstīties dzīvnieku cilmju šūnu pētījumiem. Jau 2013. gadā zinātnieki izstrādāja pirmo sintētisko hamburgeru, kura gatavošanā nebija cietis neviens dzīvnieks. Turklāt burgers netika gatavots no sojas, vai kāda cita gaļas aizvietotāja, bet no cilmju šūnām kultivētas un laboratorijā audzētas gaļas. Tiesa gan, atklājoties viena šādas maltītes izmaksām, apetīte apsitās pat kaislīgākajiem dzīvnieku tiesību aizstāvjiem. Dabai draudzīgā hamburgera izmaksas sasniedza 325 tūkstošus ASV dolāru.

Tomēr, tikai divus gadus vēlāk, 2015. gadā, zinātnieki ir pratuši drastiski samazināt kotletīšu izmaksas, pasludinot, ka tagad viena šāda kotletīte izmaksājot vien 11 dolāru gabalā, vai 80 dolārus kilogramā. Turklāt pietiekot ar nelielu muskuļa gabalu, katru 10 tūkstošu kilogramu laboratorijas gaļas ražošanai. Izrādās, ka liellopi esot ļoti neefektīgi starpnieki starp augu valsts proteīniem un gaļas produktiem mūsu maltītēs. Ļoti liela daļa no proteīniem, kurus govis uzņem, ēdot zāli, tiek zaudēta. Turklāt lielākā daļa no proteīnu zaudējumiem ir videi kaitīgi, jo tie no govs organisma izdalās kā metāns un citas siltumnīcas efektu veicinošas gāzes. Tā kā šādas gaļas izveidei ir nepieciešams vien neliels daudzums šūnu, ir iespējams, ka nākotnē mūsu ēdienkartes papildinās arī visas šobrīd ar dabas aizsardzības liegumiem aizsargāto, mūsdienās izmirušo dzīvnieku sugu gaļas produkti vai pat cilvēku šūnu kultivētā gaļa.

Ir interesanti, vai ar tradicionālām metodēm iegūtie gaļas produkti nākotnē netiks aizliegti ar likumu. Ja amorālajiem un videi nedraudzīgajiem cīsiņiem izveidosies morālāka, zaļāka un lētāka alternatīva, ir gaidāms, ka kļūs arvien grūtāk aizstāvēt cilvēku tiesības lietot uzturā tradicionāli iegūtus gaļas produktus. Šie jautājumi gan nav aktuāli, līdz šūnu kultivētās gaļas izmaksas kļūs tik pieejamas kā tradicionālās gaļas cena. Ar šā brīža 80 dolāru tēriņiem par katru gaļas kilogramu, priekšā vēl ir tāls ceļš. Tomēr, nozares pārstāvji ir optimistiski noskaņoti un uzskata, ka 20, 30 gadu laikā attīstīsies konkurētspējīga industrija alternatīvas gaļas ražošanā, kas nav nemaz tik ilgi, ņemot vērā tehnoloģijas potenciālu atvieglot neaprakstāmas dzīvnieku ciešanas, badu un citas pasaules pārapdzīvotības problēmas.